radosumatelpa - Stāsti

Balss, kas rodas

Thu, 01 Oct 2026 05:19:00 +0000

Balss manā dzīvē nav atnākusi uzreiz. PIESAKIES ŠEIT

Tā ir atklājusies lēni. Pamazām. Dažādos dzīves posmos — caur klusumu, vārdiem un vēlmi pateikt to, ko jūtu.

Caur dzejoļu deklamēšanu bērnudārzā.
Caur ierindas skates komandieres balsi.
Caur teātri — gan skolas laikā, gan jau pieaugušā vecumā.

Vēlāk — caur apzinātu savas balss iepazīšanu pie zviedru balss pasniedzēja Kefas Berlin un vairākiem balss apguves posmiem pie Danas Indānes-Surkinė. Apjomīgākais no tiem — desmit mēnešu balss transformācijas kurss.

Tas man parādīja, ka balss nav tikai runāšana vai dziedāšana.

Balss ir instruments, ar kuru var iemācīties apieties un sadarboties. Lai tā kļūtu brīvāka, skanīgāka, pārliecinošāka.

Tā ir arī sevis izzināšana un pašizpausme ar balss palīdzību.

Aiz katra nākamā pagrieziena atklājas jaunas iespējas.

Un tagad esmu gatava savas sākotnējās zināšanas par balsi dot tālāk.

Vai esi kādreiz domājis, ka gribētos brīvi un skaisti izteikties?

Vai esi domājis, ka skaista, skanīga balss ir tikai izredzētajiem?

Vai gribi vienkārši pamēģināt, kas notiek, kad sāc ar savu balsi sadarboties un iepazīt tās iespējas?

Man šis ceļš turpinās.

“Dvēseles Stand-up” un desmit mēnešu balss transformācijas kurss kopā ar Danu man deva iespēju ne tikai mācīties, bet arī uzdrīkstēties kāpt uz skatuves.

Tur bija ķermenis, elpa, skaņa, vārds, klusums un improvizācija. Bija brīži, kad nezināju, kas notiks nākamajā mirklī. Un tieši tajos brīžos balss kļuva vispatiesākā.

Tā man iemācīja vēl kaut ko svarīgu — balss nav tikai tas, ko dzird citi.

Tā ir arī tas, ko beidzot sadzirdi pati.

No šīs pieredzes radās “Balss, kas rodas”.

Un tagad gribu šo ceļu turpināt jau citā lomā — daloties ar to, ko pati esmu apguvusi.

Nevis mācīties “pareizi dziedāt” vai atrast kādu ideālo balsi.

Bet iepazīt savu balsi — caur ķermeni, elpu, skaņu, vārdu, klātbūtni un improvizāciju.

Jo varbūt skaista balss nav tas, kas mums jāiemācās no jauna.

Varbūt tā jau ir mūsos.
Tikai jāiemācās to sadzirdēt un ļaut tai skanēt.

10. oktobrī Radošuma Telpā sākas jauns balss ceļš.

6 sestdienas, reizi mēnesī.
120 minūtes kopā ar Danu Indāni-Surkinė.
Sākuma līmenis — iepazīšanās ar balsi.

Es iešu vēlreiz.

Šoreiz arī kā tā, kura var dalīties ar savu pieredzi.

Varbūt šis ceļš ir arī Tev.

PIESAKIES ŠEIT

Brīdis klusuma

Wed, 30 Sep 2026 08:00:00 +0000

Šis motīvs pie manis atnāca vienā dienā.

Manī kādu laiku dzīvoja — Tibeta, Nepāla, kalni, ledus un šļūdoņa lēnā, gandrīz nemanāmā kustība. Līdzās cilvēkiem, kurus vairs nesatikšu. Līdzās atmiņām. Un sajūtai, ka kādā brīdī mani kāds pasargāja.

Bija nepieciešams to izzīmēt.

Nevis izskaidrot.
Nevis izstāstīt.
Vienkārši — izlikt uz audekla to, kam vārdos nebija vietas.

Tāpēc tapa „Brīdis klusuma”.

Varbūt klusums nav tukšums.
Varbūt tajā beidzot var sadzirdēt to, ko ikdienas troksnis aizsedz.

Šodien glezna dodas prom no manis.
Un es ticu — tā nonāks vietā, kur turpinās dzīvot savu dzīvi un pamazām radīt kādu citu stāstu.

Varbūt arī kādam citam.

Brīdis klusuma
stāv
pie tavām kājām.

Laika upe
nes dzīvi
bez termiņa.

Kalni dzīvo
arī bez cilvēkiem.

30.08.2026.
/L. Džo/

Trešā grāmata. Cits ritms.

Tue, 29 Sep 2026 09:07:00 +0000

Ir lietas, kuras sākumā nemaz neplāno.

Tās vienkārši sāk notikt.

Vispirms bija vārdi.

Tad- dzejoļi.

Pēc tam grāmatas.

Un tagad — “Miniatūras. Bez komentāriem.”

Mana trešā grāmata.

Šoreiz viss ir mazliet citādi.

Mazāk vārdu.
Īsāki mirkļi.
Vairāk klusuma.

Un vairāk vietas tam, kurš lasa.

Šo grāmatu izdodu ar pseidonīmu L. Džo.

Varbūt tāpēc, ka tā labāk skan.
Varbūt tāpēc, ka šoreiz gribu, lai runā tas, ko esmu radījusi.

Bez komentāriem.

Jo man negribas paskaidrot, ko katrs teksts nozīmē.

Es gribu atstāt vietu lasītājam.

Lai katrs atrod savu domu.
Savu sajūtu.
Savu atmiņu.
Varbūt pat kaut ko tādu, ko es pati, to rakstot, nebiju domājusi.

Man šķiet, ka arī pati dzīve ar gadiem kļūst mazliet citāda.

Sākumā gribas daudz ko pateikt.
Paskaidrot.
Pierādīt.
Pasniegt gatavu atbildi.

Bet kādā brīdī saproti — ne viss ir jāpasaka līdz galam.

Dažreiz pietiek ar dažiem vārdiem.

Un pārējais notiek tajā telpā, kas paliek starp autoru un lasītāju.

Tāpēc šī nav tikai mana trešā grāmata.

Tā ir vēl viena pietura manā ceļā.

No frizētavas līdz Radošuma Telpai.
No matiem līdz gleznām.
No gleznām līdz dzejai.
No dzejas līdz balsij.

Un nu — līdz grāmatai, ko kopā ar Agnesi radām jau trešo reizi.

Šoreiz mums ir vēl viena jauna pieredze — “Miniatūras. Bez komentāriem” ir pirmā grāmata, ko izdod Radošuma Telpa.

Tas ir prieks, bet arī atbildība — pirmo reizi ne tikai radīt, bet arī pašām uzņemties rūpes par grāmatas tapšanu līdz tās nonākšanai pie lasītāja.

No viena cilvēka idejas — līdz kopradīšanai.
No kopradīšanas — līdz telpai, kurā var satikties arī citi.

Varbūt tieši tāpēc Radošuma Telpa man joprojām nozīmē vairāk nekā vietu.

Tā ir iespēja radīt.

Un ļaut citam cilvēkam tajā radīt savu nozīmi.

“Miniatūras. Bez komentāriem.”
L. Džo

Trešā grāmata.
Cits ritms.
Mazāk vārdu.
Vairāk vietas lasītājam.

Kā radās Radošuma Telpas klubiņš

Sun, 13 Sep 2026 09:56:00 +0000

Viss sākās 2022. gadā ar kopīgu Santjago ceļu

Sākumā Laila, Agnese un Ilze vienojās, ka vēlas doties šajā ceļā. Pamazām Laila uzrunāja arī dažas savas klientes — viņa zināja katru no viņām, bet savā starpā šīs sievietes nebija pazīstamas.

Un tad sākās ceļš.
Ne tikai Santjago ceļš, bet arī iepazīšanās, sarunas, smiekli, pārsteigumi un kopīgi piedzīvojumi.

Izrādījās, ka ceļš mūs savedis kopā ļoti labi. 😊

Kad pēc gada atkal satikāmies, sapratām — ar vienu ceļu ir par maz. Gribas turpināt satikties, kopā piedzīvot, radīt un krāt savus stāstus.

Tā pamazām radās Radošuma Telpas klubiņš.

No viena kopīga ceļa — līdz draudzībai, piedzīvojumiem un jaunām idejām.

Mēs joprojām ejam. Tikai tagad katrs ceļš var aizvest kaut kur citur.
Uz dabu, mūziku, mākslu, sarunām, jauniem cilvēkiem vai vienkārši pie sevis.

Piedzīvojam un radām savus stāstus. Un jau ar papildinājumu.💜

Čiekurkalna plenēra atskaņa

Wed, 26 Aug 2026 06:28:00 +0000

Dažreiz glezna sākas nevis ar otu, bet ar vienu nejaušu mirkli.

Uz Čiekurkalna plenēra noslēguma pasākumu netiku.

Frizieres darbs ir frizieres darbs — augusts bija piepildīts. ✂️😊

Bet šodien ieraudzīju ziņu un pasmaidīju.

Mana plenērā tapusī glezna skatītāju balsojumā ir 3. vietā — kopā ar vēl diviem māksliniekiem. 🎨

Un vēl lielāks prieks — mana glezna būs viena no 14 darbiem, kas tiks iekļauti Čiekurkalna 2027. gada kalendārā. ✨

Es vēl tikai mācos saukt sevi par mākslinieci.

Tāpēc katrs šāds mirklis manī izraisa mazu, klusu:

“Tiešām? Mana glezna?” ❤️

Paldies tiem, kuri skatījās, balsoja un ieraudzīja arī manā darbā kaut ko savu.

Un paldies Čiekurkalnam un Ilze Leitane par iespēju ne tikai paskatīties uz savu apkaimi, bet ieraudzīt to citādi — caur krāsu, gaismu un sajūtu. 🌿🎨

Ir augusts

Fri, 14 Aug 2026 06:59:00 +0000

💜 Radošuma Telpas klubiņa dārza svētkos satikās cilvēki, kuriem gribas būt kopā, sarunāties, sajust un mazliet arī paskatīties uz sevi citādi.

Āra galerijā izrādīju savas gleznas. No manām dzejas grāmatām meklējām vārdus, kas vislabāk raksturo mūsu šībrīža augustu. Izstāstījām par sevi izdomātā valodā – ar mazliet smiekliem un daudz brīvības.

Aizgājām līdz Daugavai sajust vēja pieskārienu, baudījām uzkodas, sarunas un vienkāršo kopābūšanas prieku.

Un visam pāri – augusts.
Tas skaisti skanēja jau pašā dārza svētku nosaukumā:

Ir augusts.

Par satikšanos.
Par sajūtām.
Par kopābūšanu. 💜

Rakstivāls

Sun, 09 Aug 2026 06:35:00 +0000

Vārda svars

Rakstivālā Līgatnē vārdi nebija tikai jāuzraksta.

Tie bija jāizvēlas, jāizjūt un jānosver.

Interaktīvā performancē “Vārda svars” ar performanču mākslinieci Santu Igauni mēs skatījāmies uz vārdu citādi – caur savu pieredzi, sajūtām un to, ko katrs no mums tajā ieliek.

Ne tikai es.

Mēs.

Cilvēki pie viena galda.

Papīrs. Pildspalva. Klusums.

Un vārdi, kuri katram sver citādi.

Man rakstīšana arvien vairāk kļūst par veidu, kā ieraudzīt cilvēku, laiku un sevi tajā.

Varbūt tāpēc arī top mana nākamā grāmata – par cilvēku stāstiem, likteņiem un dzīves atstātajām pēdām.

Rakstivāls – festivāls visiem rokrakstiem.

Un šoreiz arī manam.

Foto: Kristaps Kalns

Sigulda aizrauj

Fri, 31 Jul 2026 06:49:00 +0000

Brīži, kuros baudīt ne tikai mūziku, bet arī satikšanos, sarunas un kopābūšanu.

Radošuma telpas klubiņa dalībnieces kopā devās uz Siguldas Opermūzikas svētku atklāšanas koncertu. 🎶

Mūzika, vasaras lietus, lietus lāšu skanējums uz nojumes jumta, skaistā noskaņa un pats galvenais — prieks būt kopā.

Izrādās, arī dzeja reizēm var atnest honorāru.

Thu, 02 Jul 2026 07:25:00 +0000

Saņēmu savu pirmo autoratlīdzību no LATREPRO.

Ne jau summa ir stāsts.

Stāsts ir par to, ka grāmatas dzīvo savu dzīvi arī pēc izdošanas.

Paldies visiem, kuri lasa, dāvina, iesaka un glabā manas grāmatas:

📖 Dvēseles deja

📖 Vienas olas divi dzeltenumi

Ja arī Tu vēlies satikt manus vārdus, grāmatas vari iegādāties:

📖 https://www.radosumatelpa.lv/

📖 Amadini (Limbažos)

📖 @bunte_ziedi Bunte (Limbažos)

📖 @zalais_trissturis (Rīgā)

Sandra Deggalvis un Frīda Kallo

Mon, 29 Jun 2026 06:36:00 +0000

Svētdiena. Vasara. Saule. Jūra. Saulkrasti.

Ciemos pie mākslinieces Sandras Deggalvis Frīdas Kalo mākslas telpā.

Frīda dzīvos tik ilgi, kamēr cilvēki skatīsies viņas gleznas, lasīs grāmatas par viņu, skatīsies filmas un runās par viņas stāstu.

Daļa Frīdas dzīvo arī Saulkrastos. Tā ir vieta, kur atcerēties, ka dzīve ir krāsu pilna. Vieta, kur skatīties un ieraudzīt to, kas personīgi uzrunā tieši tevi.

Pašai to nezinot, Frīda ir kļuvusi par zīmolu, kas dzīvo visos pasaules stūros – no maziem butikiem līdz mākslas galerijām. Un viņa joprojām iedvesmo sievietes dzīvot savu dzīvi drosmīgi un īsti.

Aiz Frīdas stāsta stāv sieviete.

Aiz Sandras stāsta dzīvo sieviete.

Aiz mana stāsta izpaužas sieviete.

Ja vēlies piedzīvot savu satikšanos ar Frīdu, Sandra tevi gaida Saulkrastos.

Varbūt katrā no mums dzīvo mazliet Frīdas.