Trešā grāmata. Cits ritms.
Ir lietas, kuras sākumā nemaz neplāno.
Tās vienkārši sāk notikt.
Vispirms bija vārdi.
Tad- dzejoļi.
Pēc tam grāmatas.
Un tagad — “Miniatūras. Bez komentāriem.”
Mana trešā grāmata.
Šoreiz viss ir mazliet citādi.
Mazāk vārdu.
Īsāki mirkļi.
Vairāk klusuma.
Un vairāk vietas tam, kurš lasa.
Šo grāmatu izdodu ar pseidonīmu L. Džo.
Varbūt tāpēc, ka tā labāk skan.
Varbūt tāpēc, ka šoreiz gribu, lai runā tas, ko esmu radījusi.
Bez komentāriem.
Jo man negribas paskaidrot, ko katrs teksts nozīmē.
Es gribu atstāt vietu lasītājam.
Lai katrs atrod savu domu.
Savu sajūtu.
Savu atmiņu.
Varbūt pat kaut ko tādu, ko es pati, to rakstot, nebiju domājusi.
Man šķiet, ka arī pati dzīve ar gadiem kļūst mazliet citāda.
Sākumā gribas daudz ko pateikt.
Paskaidrot.
Pierādīt.
Pasniegt gatavu atbildi.
Bet kādā brīdī saproti — ne viss ir jāpasaka līdz galam.
Dažreiz pietiek ar dažiem vārdiem.
Un pārējais notiek tajā telpā, kas paliek starp autoru un lasītāju.
Tāpēc šī nav tikai mana trešā grāmata.
Tā ir vēl viena pietura manā ceļā.
No frizētavas līdz Radošuma Telpai.
No matiem līdz gleznām.
No gleznām līdz dzejai.
No dzejas līdz balsij.
Un nu — līdz grāmatai, ko kopā ar Agnesi radām jau trešo reizi.
Šoreiz mums ir vēl viena jauna pieredze — “Miniatūras. Bez komentāriem” ir pirmā grāmata, ko izdod Radošuma Telpa.
Tas ir prieks, bet arī atbildība — pirmo reizi ne tikai radīt, bet arī pašām uzņemties rūpes par grāmatas tapšanu līdz tās nonākšanai pie lasītāja.
No viena cilvēka idejas — līdz kopradīšanai.
No kopradīšanas — līdz telpai, kurā var satikties arī citi.
Varbūt tieši tāpēc Radošuma Telpa man joprojām nozīmē vairāk nekā vietu.
Tā ir iespēja radīt.
Un ļaut citam cilvēkam tajā radīt savu nozīmi.
“Miniatūras. Bez komentāriem.”
L. Džo
Trešā grāmata.
Cits ritms.
Mazāk vārdu.
Vairāk vietas lasītājam.